Trijām brīvības zvaigznēm
Latvija - altāris,
Lai šī svētvieta mūžam
Mūsu dvēselēs viz.
Trijās brīvības zvaigznēs
Ierakstīts Latvijas gadusimts.
Kornēlija Apškrūma

11. novembrī Latvijā atzīmējam Lāčplēša dienu. Šajā dienā mēs pieminām visus latviešu karavīrus, kuri piedalījušies kaujās gan I pasaules karā, gan Brīvības cīņās un II pasaules karā.
Irlavas skolai jau 20 gadus svēta ir tradīcija apmeklēt Tiļļu kapus, pieminot un godinot Brīvības cīņu dalībniekus un Lāčplēša kara ordeņu kavalierus Ernestu Drēziņu un Fridfihu Cerntu. Tiek rīkots lāpu gājiens, degtas piemiņas svecītes, lasīta dzeja un uzklausīts stāstījums par mūsu tautas Brīvības cīņu varoņiem.
Ernests Drēziņš 1919. gada martā piedalījies Liepājas aizstāvēšanā pret bermontiešiem. Savukārt Fridrihs Cernts apbalvots par 1919. gada
3. novembra cīņām Bolderājā, kuras uzskatāmi mēs visi varam redzēt kinofilmā ,,Rīgas sargi,,.
Pasākumos vienmēr kopā ar mums bijusi arī E. Drēziņa meita Asja, kura 11. novembrī stāstīja atmiņas par savu tēvu. Šogad viņa pati tika guldīta kapu kalniņā blakus saviem mīļajiem. Un šodien, kopā ar citiem, tika pieminēta ar klusuma brīdi...

Mārtiņdienas svinēšana
Senā latviešu gadskārta Mārtiņdiena iezīmēja rudens beigas un ziemas sākumu. Līdz šai dienai ir jāpabeidz visi rudens zemes darbi. Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana un masku veidošana. Budēļus sauca par Mārtiņbērniem, tie parasti pārģērbjas par dažādiem zvēriem un putniem - lāčiem, kazām, dzērvēm un gaiļiem. Tie staigāja no mājas uz māju dziedādami, dancodami un citiem laimes vēlēdami. Masku gājieni staigāja no mājas uz māju, sākot ar Mārtiņiem līdz pat Meteņiem, kad sākas zemes modināšana un pavasara gaidīšana.
Arī mūsu skolā svinēja Mārtiņdienu un cildināja gaili kā tās simbolu. Pirmās četras klases sacentās skaistākā un krāšņākā gaiļa zīmēšanā. Skolēni skaitīja tautasdziesmas un minēja mīklas, vēroja laiku un salīdzināja to ar ticējumiem par ziemas ilgumu un sniega daudzumu.

Pagājušajā nedēļā mēs, Irlavas skolas Ekopadome, izgājām tautās, lai aicinātu citus teikt NĒ vienreizlietojamai plastmasai! Viesojāmies Irlavas PII Cīrulītis, Irlavas un Lestenes pārvaldē, Irlavas SK slimnīcā un pašu skolā. Plastmasmens cīnījās pret plastmasas maisiņiem un izdalīja to vietā audumu maisiņus. Plakātos bija ietverta informācija, ka nonākot jūrā, plastmasu var apēst zivis, bet pēc tam cilvēki apēd šīs zivis. Un, ja mēs tagad un tūlīt neatteiksimies no vienreizlietojamās plastmasas, tad pēc vēl aptuveni 30 gadiem, plastmasa jūrās būs vairāk kā zivju! 
Ekopadomes veidotais plakāts tagad rotās skolas gaiteņa sienu. Patīkami bija arī tas, ka vēl nebijām atgriezušies no sava informatīvā ceļojuma pa iestādēm, kad Irlavas SK slimnīca bija jau ievietojusi Facebook ierakstu, ka esam viesojušies pie viņiem. Tātad ir cerība, ka mūs sadzirdēja.