Klāt rudens saulgrieži. Lauku darbi apdarīti, raža novākta, sakārtota, salikta pagrabā. Katrā tautā, ne tikai pie mums, zemes kopējiem tie ir svētki. Godam nopelnīti svētki. Saucam tos par Pļaujas vai Ražas svētkiem. Bet tā kā gadskārtas mainās pa Miķeļiem, kad diena ar nakti ir vienāda garuma, svētkus zinām kā Miķeļdienu. Ap Miķeļdienu beidzas zemes darbi un pati zeme dodas atpūtā, tā sasalst un gaida pavasari.
Ražas svētkus ļaudis svin ar dziesmām, dejām, rotaļām, spēlēm un Miķeļdienas tirdziņu, kur savus izaudzētos, bet pašam pāri palikušos labumus varēja pārdot, tā iepriecinot ne tikai sevi, bet arī pircējus.
Pēc Miķeļdienas sākas Veļu laiks - kluss un svēts laiks līdz Mārtiņiem, kas ir nākamie gadskārtu svētki. Un tad jau gaidam Ziemassvētkus, kad noslēdzas gads, un vērtējam padarīto visa gada garumā.
Ražas svētkus ļaudis svin ar dziesmām, dejām, rotaļām, spēlēm un Miķeļdienas tirdziņu, kur savus izaudzētos, bet pašam pāri palikušos labumus varēja pārdot, tā iepriecinot ne tikai sevi, bet arī pircējus.
Pēc Miķeļdienas sākas Veļu laiks - kluss un svēts laiks līdz Mārtiņiem, kas ir nākamie gadskārtu svētki. Un tad jau gaidam Ziemassvētkus, kad noslēdzas gads, un vērtējam padarīto visa gada garumā.
RSS Feed
